Anastasija Zubova

Mani sauc Anastasija!

Esmu dzimusi nelielā, bet ļoti mājīgā pilsētā Poltavā, kas atrodas Ukrainā.

Anastasija Zubova

Anastasija Zubova

Es pārcēlos uz Latviju pirms diviem gadiem, es atbraucu šurp, lai pabeigtu savas bakalaura studijas.
Neskatoties uz to, ka es ierados martā, Rīga mani sagaidīja ar salīgu ziemīgu laiku un aukstiem vējiem un kā izrādījās vēlāk – Latvijā tas ir pavisam normāli. Pirmais sveiciens bija auksts, tāpēc mans pirmais iespaids bija ne visai labs.

 

 

 

Es pat jutos skumji un gribēju doties mājās…
Sākumā bija ļoti grūti, iespējams, tas ir normāli, ja pārceļas uz citu valsti. Es atstāju arī savus draugus, mājas un iemīļotākās vietas. Es neapmeklēju savus mīļākos koncertus un dzejas lasījumus (protams, viņi notika šeit, bet es par tiem nezināju).
Pirmie mēneši kamēr adaptējos bija grūti. Es biju koncentrējusies uz studijām universitātē, dažreiz ieplānojot kādus apskates braucienus.

Vēlāk es sāku meklēt dažādus jaunus pasākumus, kas varētu mani interesēt, tāpēc es sāku tos apmeklēt, kā rezultātā esieguvu dažus jaunus kontaktus. Tad viens mans draugs man ieteica mājas lapu “couchsurfing”. Vietējie dalībnieki tīmekļa vientē organizē tikšanās ceļotājiem angļu valodā, kuras apmeklē dažādi cilvēki no visas pasaules, galvenokārt pilsētas jaunpienācēji. Tur es satiku vairākus draugus, un mana dzīve kļuva daudz interesantāka. Mums bija kopīgas tēmas par ko runāt, mēs apmainījāmies ar informāciju par interesantām vietām, izstādēm un citiem pasākumiem.

Es varu teikt, ka pārvākšanās uz šejieni man deva jaunu virzienu dzīvē. Esmu iemācījusies būt neatkarīga un tagad es jūtos daudz pārliecinātāka par sevi grūtās situācijās.
Un tā divus gadus vēlāk, es varu teikt, ka man šeit patīk. Es satieku un turpināšu satikties ar neparastiem un brīnišķīgiem cilvēkiem, un turpināšu apmeklēšu interesantus pasākumus. Pavisam nesen es apmeklēju dzejas vakaru un pat nolasīju savu dzejoli.

Pagājušajā vasarā, man bija prakse bērnu nometnē. Man patīk strādāt ar bērniem, un prakses beigās man piedāvāja strādāt kā pilna laika darbiniecei. Es strādāju par agrīnās bērnības attīstības skolotāju .

Šajā laikā es iemīlēju šo valsti un Rīgu, tās šauras ieliņas un mājīgās kafejnīcas. Man patīk staigāt pa vecpilsētu, es gandrīz esmu pieradusi pie mainīgajiem un kaprīzajiem laikapstākļiem. Bet vissvarīgākie ir cilvēki, ar kuriem esmu satikusies un sadraudzējusies. Viņi ir tik neparasti, aizraujoši un ļoti interesanti.

Comments

comments