Bakits Šatenovs

Priedes uz klintīm.

S120xU

Vienmēr zaļā priede simbolizē ilgmūžību, lojalitāti un disciplīnu. Mīļākā ainava ķīniešu gleznotājiem ir izliekta priede, bet Rietumu mākslinieki parasti attēlo garš, staltas priedes. Zāles ķīniešu hoteļos bieži vien ir rotātas ar gleznām, kurās attēloti savijušies priežu zari. Tas ir viesmīlības simbols, joizliektas priedes zari ir līdzīgi aicinošam žestam.

241600_640 Tā pat kā Ķīna, arī Japāņi apbrīno priedes, kuras aug uz klintīm. Cilvēki apbrīno koku izturību, kuri piesti dzīvot ierobežotos apstākļos Japānā un Ķīnā. Tā ir parādījusies māksas forma, kas attēlo miniatūru mazu koku. Augu augšanu regulē plaknes sakņu sistēma. Japānā šo mākslas forma sauc Bonsai (Jap 盆栽 – burti “Audzē paplātes”..) un Ķīnā Pentszin (Chin 盆景, Pinyin: pén jǐng, burtiski – “ainava katlā”.). Viens no Bonsai zariem (nejaukt ar kaujas saucieniem – “Banzai” japāņu valodā) “Isitsuki” burtiski tulkojot nozīmē “aug uz klints”. Visbiežāk izmanto Isitsuki priedes.

bonsaj-mnb_enl
Un tagad austrumu gudrie un filozofi sēž mājās, domājot par dabas krāšņumu uz viņu palodzēm. Viņi tur bļodu ar patīkamu zaļās tējas aromātu un runā par mūžzaļo koku spēku, izturību un nepretenciozumu. Daudziem no mums būtu jāmācās no priedēm, kā iemantot izturību un vitalitāti.
Labi, uz ko es tēmēju?

Tāpēc es sākšu no sākuma. Mans vārds ir Bakits un es ierados Latvijā no Kirgizstānas 2014. gadā. Es atbraucu studēt Latvijas Biznesa koledžā.

Bakits Šatenovs

Bakits Šatenovs

Pirmais vārds, ko es dzirdēju latviešu valodā bija: „Uzmanību!” Un ievadvārdi ekskursijā pa Rīgu bija: “Latvija var atšķirties no jūsu idejas par Eiropas valsti”. Iesākumā es nesapratu šīs frāzes, kas man gadījās ceļā, dziļumu. Katru reizi, atgriežoties hostelī ar 15. trolejbusu , veroties drūmajās mājas uz Ludzas ielas un tikpat drūmajās trolejbusa pasažieru sejās es atcerējos frāzi, ko man pateica manas ierašanās sākumā. Bet drīz es iepazinos tuvāk ar Latviju, un es varu pateikt, ka es iemīlēju šo valsti. Latvija tiešām nebija tāda, kādu biju to iedomājies. Un tas nav Latvijas skaistuma dēļ, vai arhitektūras pieminekļu dēļ. Sāls ir tās iedzīvotāji. Cilvēki, kuri ir saglabājuši savu cilvēcību, laipnību un centību. Cilvēki, kuri ir izturīgi, kā priedes uz klintīm, viesmīlīgi un laipni. Varbūt tieši šo īpašību dēļ, dažas Latvijas pilsētas, piemēram, Ogre un Pāvilosta izvēlējušās priedi kā pilsētas simbolu.

Es varu droši apgalvot, ka cilvēki Latvijā ir labi un emocionāli. Viņi izskatās stīvi, bet atveries, dod viņiem impulsu – un pārpratumu siena salūzīs!

Es esmu dzīvojis Latvijā vairāk nekā gadu. Un, kad es vēršos pēc palīdzības vai ko jautāju vietējiem iedzīvotājiem, viņi nekad nav man atteikuši.

ogre

 

 

 

 

 

 

Es joprojām atceros savu otro dienu Latvijā, kad es apmaldījos un nevarēju atrast adresi. Es vērsos pie vīrieša ar lūgumu man palīdzēt. Viņš laipni paskaidroja, un tad pat aizveda mani līdz durvīm, lai gan viņš bija sākotnēji gājis citā virzienā. Es īpaši pateicos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personālam. Cilvēki tur apvieno sevī profesionalitāti un cilvēcību. Godīgi sakot, ar tādu darba ritmu ir ļoti grūti būt pieklājīgam un palīdzēt ikvienam garajā rindā. Tas pats man sakāms p ar Rīgas Satiksmes darbiniekiem. Ar viņu palīdzību mēs nokļūstam līdz vajadzīgajam galamērķim. Ir grūti būt pieklājīgam, ja dzird rupjus vārdus, kamēr pildi savus pienākumus. Bet neskatoties uz to, viņi saglabā savu profesionalitāti.

Vienu reizi es pieredzēju, kā cilvēks ar invaliditāti apvainoja 40. autobusa vadītāju. Atbildot vadītājs pieklājīgi lūdza piedošanu. Nesen es devos mājās vēlu un divi “nelabvēlīga” izskata cilvēki iekāpa autobusā. Viņi bija atbilstoša smaka un apģērbs arī nebija pirmā svaiguma. Viens no tiem bija pavecs, otrs bija jauns. Tad viņi nolēma ieēst šokolādi. Viņi bija šokolādes tāfelīte. Pēc tam, kad viņi to atvēra – vecākais ieteica jaunākam vispirms padalīties ar to ar citiem autobusa pasažieriem. Viņš teica, ka tas bija nepieciešams. Jauneklis gāja apkārt, piedāvādams šokolādi ikvienam autobusā, ieskaitot vadītāju. Bet, protams, neviens neuzcienājās un viņi sāka ēst paši “ar tīru sirdsapziņu”.

Un es sēdēju un domāju par mazo, izturīgo skaisto un viesmīlīgo Latviju. Jā, Latvija ir lieliska vieta, šeit ir daudz vēsturisku pieminekļu, gleznainu ezeru, skaisti meži. Bet tā nav valsts bagātība, valsts bagātība ir tās cilvēki. Cilvēki, kuri mīl savu valsti, par spīti visam kā priedes uz klintīm, kas saglabājušas spēcīgu cilvēku īpašības. Galu galā, lai cik augstu vējš nestu putekļus, tie paliks putekļi, bet zelta monēta, kas nomesta dubļos savu vērtību nesamazina.

Dievs Sveti Latviju, Mūsu Latviju!
Bakits Šatenovs 2015

Comments

comments