Irina Viļegžaņina

Irina Viļegžaņina

Irina Viļegžaņina

Labdien! Mani sauc Irina, es esmu mūziķe un pedagoģe. Esmu dzimusi Krievijā. Pirms septiņiem gadiem es absolvēju Maskavas konservatoriju čella specialitātē. Pēc tam es strādāju kamerorķestrī. Mans darbs bija saistīts ar bērniem, es mācīju bērniem mūzikas skolā, kura tika nosaukta pēc L.V. Bēthovena vārdā un atrodas Maskavā. Es ļoti aizraujos ar izglītību. Šeit Jūs atradīsiet dažas piezīmes.

 

 

 

Krievijā un Latvijā es piedalos kameransambļa “Russkoe trio” koncertos, duetā kopā ar ērģelnieci Jeļenu Privalovu-Epsteini un citiem mūziķiem.

Mans vīrs un es dzīvojam Rīgā tieši vienu gadu. No vienas puses tas ir diezgan īss laika periods, bet no otras puses,šis gads mums likās ļoti garš, jo tas bija pieredzes pagāts.

Pirms tam es dzīvoju Maskavā 12 gadus. Esmu dzimusi un augusi Kirovas pilsētā. Pirms pārcelšanās es sāku mācīties latviešu valodu. Tas ir būtisks nosacījums, lai varētu strādāt skolā. Man par pārsteigumu, tas notika ļoti strauji, un pēc dažiem mēnešiem es izturēju eksāmenu vidējā līmenī.

Tuvākajā laikā es ceru iegūt augstāko kategoriju. Man paveicās nokļūt valodas centrā pie Intas Straubergas. Pateicoties augstajai profesionalitātei, lieliskajām attiecībām un interesei latviešu valodu iemācījos ātri. Es ļoti ieteiktu šo valodu centru!

Rīgā es satiku kolēģi, brīnišķīgu ērģelnieci Jeļenu Privalovu-Epsteini. Mēs abas esam studējušas konservatorijā un beidzot arī tikāmies tepat Latvijā. Pateicoties Lenai, es uzsāku koncertdarbību Latvijā. Koncerti notiek Rīgā, Valmierā un Piņķos. Tuvākais koncerts notiks 18. jūlijā Sv. Jāņa baznīcā.

Klasiskās mūzikas festivāls (kura viens no organizētājiem ir skolotājs Maskavas konservatorijā, kamerorķestra koncertmeistars “Maskavas virtuozi” Aleksejs Lundins) notiek Salacgrīvā jau sesto gadu. Pērn augustā, mūsu trio piedalījās šajā starptautiskajā festivālā.

 

 

 

Ir arī interesants mūzikls – dzejas projekts ar aktieri Viktoru Mišinu, kurš ir dibinājis Eiropas teātri „Zelta Gailis”. Rudenī ir plānots koncerts, kurš būs veltīts 120. gadadienas dzimšanas Sergeja Jeseņina atcerei.

Tuvākie plāni ir turpināt strādāt ar bērniem. Es meklēju darbu tikai tagad, jo sākum bija nepieciešams iemācīties latviešu valodu. Es ceru, ka septembrī es varēšu turpināt savu mīļāko darbu.

Man šķita, ka Rīgas mūzikas skolās ir labs izglītības līmenis. Es esmu ļoti priecīga, ka šeit ir populāra mūzikas mācīšana bērneim. Es uzskatu, ka katram bērnam būtu jāmācās saprast mākslu: mūziku, glezniecību vai deju. Tas ir vislabākais veids, kā veicināt bērna attīstību. Faktiski tā ir taisnība arī pieaugušajiem.

 

 

 

Maskavā es strādāju privātā skolā pieaugušajiem, kuri vēlējās iemācīties spēlēt instrumentu “no nulles”. Kā likums šādi cilvēki ir ļoti interesantas personas, viņu darbam nav nekāda sakara ar mākslu, taču viņi vēlas izzināt mūzikas instrumenta spēles procesu un saprast mūzikas valodu. Diemžēl ļoti neliela daļa pasaules iedzīvotāju saprot klasisko mūziku. Tieši tāpēc šādas nodarbības ir ļoti populāras Maskavā. Es ceru, ka Rīgā šāda apmācība arī būs populāra un es attīstīšu šadu pieeju

Manam vīram un man ļoti patīk ceļot. Ir īpaši interesanti izzināt Latviju, bet no iekšpuses, nevis kā tūristam. Pavasaris ir klāt un uzskatu Rīga ir ļoti skaista šajā gadalaikā. Šobrīd laikapstākļi ir labvēlīgi, tāpēc mēs ceļojam uz dažādām Latvijas pilsētām gandrīz katru nedēļas nogali. Starp citu, Latvijas Nacionālais Integrācijas fonds, kurš īsteno projektu “Mūsu māja – Latvija”, ne tikai piedāvā bezmaksas latviešu valodas kursus, bet arī organizē bezmaksas ekskursijas Latvijā ciemiņiem no citām valstīm.

Tas ir lielsiki- redzēt neticami skaistos un dzeltenos rapša laukus un sakārtotās saimniecības. Gandrīz katrā pilsētā ir vēsturiskais centrs ar vecām ēkām! Es esmu īpaši pārsteigta par svētku organizēšanu Rīgā. Mums sen nebija bijis tik jauks un mājīgs Jaunais gads. Svētki mūs neattur šeit tā, kā tas notiek Maskavā.

Protams, nav viss tikai pozitīvi, bet kopumā pozitīvā ir vairāk. Mums nav žēl, ka mēs esam pārvākušies no milzīgas metropoles uz kluso Rīgu. Un tad… dzīvosimredzēsim!

Comments

comments