Tatjana Kuzņecova

Labdien!

Man sauc Tatjana un man ir 22 gadi.

Es dzīvoju Rīgā divus gadus. Es ierados no Šarhorodas, kas atrodas Vinnicas reģionā, Ukrainā.

Tatjana Kuzņecova

Tatjana Kuzņecova

Tas notika pirms trim gadiem: man uzrakstīja vīrietis sociālā tīkla vietnē. Es atbildēju viņam un mūsu saruna sākās. Pēc kāda laika viņš apciemoja mani Ukrainā, viņš mani bildināja. Tas bija 2012. gada pavasarī un tā paša gada septembrī mēs apprecējāmies. Pēc pieciem mēnešiem es atbraucu viņu apciemot Latvijā. Man bija vēl jāmācās Ukrainā (jo biju 3. kursā Vinņtsia Valsts Pedagoģiskajā universitātē). Mana māte arī vēl bija Ukrainā.

Man patika Rīga: skaista pilsēta ar laipniem cilvēkiem. Lai vai kā – Latvija ir ļoti skaista. Es nekad neesmu piedzīvojusi nevienu rupjību un ļaunprātību no latviešiem. Diemžēl pēc viena Latvijā pavadītā mēneša man bija jābrauc atpakaļ manas mammas slimības dēļ.

Pirmo gadu dzīvojot Latvijā regulāri devos uz Ukrainu. Kad mana māte nomira un manas studijas beidzās, es jau biju Latvijā. Tad es pieteicos nodarbinātības aģentūrā, kur es saņēmu iespēju mācīties latviešu valodu. Šajā laikā es apmeklēju arī privātos kursus latviešu valodā.

Visbeidzot, Nodarbinātības Valsts aģentūra man piedāvāja darbu. Protams, tas nebija reāls darbs. Tā bija programma jauniešiem no 18 līdz 24 gadiem, kas dod iespēju iegūt pirmo darba pieredzi. «Kraukļa Fonds» – ir organizācija, kurā es strādāju 6 mēnešus. Kopumā, man tas patika: tur bija jaunieši, ar kuriem bija interesanti un jautri, jo īpaši ar jauno latvieti, kura man palīdzēja apgūt latviešu valodu. Mans darbs bija fotografēt mēbeles un reklamēt tās internetā. Sešus mēnešus vēlāk man iedeva kuponu latviešu valodas apmācībām. Es devos uz “Intas Straubergas valodu centru”. Man tiešām patika. Mācības ilga aptuveni 2 mēnešus, beigās es noliku valsts eksāmenu A2 kategorijā. Tad es sāku domāt par jaunu darbu, un notika brīnums… Tagad ar vīru gaidām ģimenes pieaugumu, un mēs esam ļoti laimīgi!

Comments

comments